Ilgus gadus strādājot nozarē, ko sauc par darba aizsardzību, esmu saskāries ar situācijām, kas norāda uz nepieciešamību veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai uzlabotu pakalpojumu sniegšanas kvalitāti darba aizsardzībā, ko var nodrošināt paaugstinot darba aizsardzības speciālistu profesionalitāti, nosakot vienādus spēles noteikumus visām ieinteresētajām pusēm – speciālistiem, kas sniedz pakalpojumus darba aizsardzībā, kontrolējošām institūcijām, sertificējošajām institūcijām un visbeidzot, bet varbūt pirmkārt uzņēmējiem, kas pērk šos pakalpojumus. Atsevišķs, un manuprāt, ļoti nozīmīgs temats ir darba aizsardzības speciālistu un institūciju neatkarība darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanā.

Par DA speciālistu apmācību

Darba aizsardzības sistēmas pamats ir augsti izglītotu un profesionāli sagatavotu darba aizsardzības speciālistu darbs un līdz ar to ļoti svarīgi kādi speciālisti tiek sagatavoti mācību iestādēs/centros un cik daudz darba aizsardzības speciālistu ir nodarbināti savu pienākumu veikšanā.

Manā skatījumā darba aizsardzības speciālistus atbilstoši iegūtajai kvalifikācijai var klasificēt trīs lielās grupās atbilstoši saņemtajai izglītībai/kvalifikācijai.

Augstākā līmeņa speciālisti ir speciālisti ar augstāko izglītību darba aizsardzībā – maģistra grāds vai 2. līmeņa augstākā profesionālā izglītība (Darba aizsardzības vecākais SPECIĀLISTS kods 2263 01). MK noteikumos šie speciālisti tiek dēvēti par kompetentiem speciālistiem. Šādu speciālistu, skaits Latvijā jau ir pārsniedzis 1500, no kuriem atbilstoši sertificēti tikai 674 (dati uz 20.02.2015). Šie speciālisti vairumā gadījumu strādā savā uzņēmumā vai kompetentās institūcijās un šiem speciālistiem vajadzētu būt noteicējiem par darba aizsardzības politikas virzību. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām, šiem speciālistiem ik pēc pieciem gadiem jāveic sertifikācija, tādejādi uzturot zināšanu līmeni nepieciešamajā līmenī. Te gan ir viens „bet”, jo sertifikācija nepieciešama tikai tiem speciālistiem, kas sniedz ārpakalpojumus uzņēmumiem vai strādā kompetentās institūcijās, pārējiem tā nav nepieciešama, līdz ar to par šo – pārējo speciālistu profesionālo līmeni ziņu nav, pieļauju, ka tas ir ļoti dažāds. Arī kontrolējošās institūcijās ir nodarbināti šie pārējie speciālisti, kuriem nav nepieciešama sertifikācijā, bet ir tiesības kontrolēt sertificēto speciālistu un institūciju darbu. Iznāk diezgan ačgārni, jo ir augstas prasības speciālistiem, bet uz VDI inspektoriem šādas prasības attiecinātas nav, toties kontrolēt un pārbaudīt šo sertificēto speciālistu darbu var. Vajadzīgs noteikt vienādas prasības visiem speciālistiem, jo kā var kontrolēt, ja nav atbilstoša sertifikāta, bet tiesības ir.

Speciālistu apmācība notiek četrās universitātēs, kurās speciālisti iegūst maģistra grādu. Notiek mācību spēku un līdzekļu sadrumstalošana. Vajadzīga viena mācību iestāde ar spēcīgu un profesionālu lektoru grupu, kurus atbalsta attiecīgi nodrošināts praktisko iespēju kopums – laboratorijas, prakses vietas u.tml.

Vidējā līmeņa speciālisti ir darba aizsardzības speciālisti ar 1. līmeņa (koledžas) profesionālo izglītību. Apmācības šajā līmenī praktiski nenotiek. Dažu gadu laikā sagatavoti vien daži desmiti speciālistu. Bet šiem speciālistiem būtu jābūt tiem, kas nodrošinātu lielāko daļu bīstamo nozaru uzņēmumu apkalpošanu, pie tam, vēlams ar sadalījumu pa atsevišķām nozarēm. Vidējā līmeņa speciālistu apjoms ir stipri par maz. Ja maģistri tiek uzskaitīti, vidējā līmeņa speciālistu uzskaite netiek vesta un arī likumdošanā vairs nav (!) noteiktas šo speciālistu pilnvaras un pienākumi. Viņu tur nav vispār. Manuprāt šī līmeņa speciālistiem jābūt galvenajiem izpildītājiem bīstamo nozaru uzņēmumos, bet ko var izdarīt daži desmiti?

Zemākā līmeņa darba aizsardzības speciālistu (Darba aizsardzības SPECIĀLITS kods 3119 04) skaits ir milzīgs, bet neviens nezina, cik tad viņu patiesībā ir, jo nekāda uzskaite netiek vesta. Katrs mācību centrs, kas apmāca darba aizsardzības speciālistus varbūt arī zina, bet kopējās bildes nav. Apmācību līmenis ļoti dažāds, tāpat, kā apmācāmo zināšanu izejas bāze un līdz ar to zināšanu līmenis saņemot tālākizglītības dokumentu. Apmācām grāmatvedes, sekretāres, gadās pa kādam darbu vadītājam vai meistaram. Tiek izpildītas formālās prasības un uzņēmumā strādā darba aizsardzības speciālists. Vai šāds speciālists ir spējīgs, blakus savam pamatdarbam, vēl kvalitatīvi veikt risku faktoru novērtēšanu, plānu sastādīšanu, uzraudzību un visus pārējos pienākumus, ko prasa likumdošana. Papīri tiek sataisīti, jo tie tiks pārbaudīti no VDI puses un, ja tie būs kārtībā sankciju nebūs. Nedod Dievs, kāds nelaimes gadījums, tad jau skatīsies stingrāk.

Apmācību programma sastādīta 60h darba aizsardzībā un, ja strādās bīstamo nozaru grupā + vēl 40h specializētā programma par nozari. Viss ļoti pareizi, līdz brīdim, kad jāsāk apmācību process par nozari. Kursos iesakās 10 kursantu, kas pārstāv 7 nozares. Nozares apmācību programma paredz konkrētu nozaru izvērtēšanu (riski, pasākumi, IAL, OVP utt.) un vēl nozares uzņēmuma apmeklējumu. Vai ir iespējams veikt kvalitatīvu apmācību pa konkrēto nozari? Atbilde ir skaidra, jo nevar grupai, kas sastāv no 10 apmācāmiem, kas pārstāv 7 nozares, nodrošināt pilnvērtīgu apmācību. Ja ir tikai viens-divi apmācāmie, cik tad izmaksās apmācība? Risinājums ir vienkāršs – apmāca 60 h apjomā, bet prakses darbu izstrādā izvēlētajā nozarē un eksāmenu jautājumos tiek ietverti papildus jautājumi par izvēlēto nozari.

Darba aizsardzības speciālistu (60h apmācību programma) kompetences/profesionalitātes līmenis visumā ir zems. Protams ir arī izņēmumi, bet kopumā tas prasa līmeņa noturēšanu vismaz kursu beigšanas līmenī. Kompetentiem darba aizsardzības speciālistiem ir jāveic sertifikācija un šādu pašu sertifikācija nepieciešams arī zemākā un vidēja līmeņa darba aizsardzības speciālistiem. Protams, prasības var būt zemākas, bet, ja gribam noturēt kaut kādu šo speciālistu līmeni, tas ir vienkārši nepieciešams. Tad arī beidzot būs arī zināms, cik tad darbojošos speciālistu mums Latvijā ir. Sertifikācijas procesam jānotiek profesionālās organizācijas ietvaros, kā tas notiek, piemēram, medicīnas nozarē. Tas noteikti paaugstinās darba aizsardzības jomā reāli strādājošo speciālistu līmeni.

Nepieciešams izmainīt noteikto apmācību darba aizsardzībā kārtību un ietvert papildus prasības par darba aizsardzības speciālistu sertifikāciju. Jānosaka 1. līmeņa speciālistu tiesības, kas tika svītrota no MK noteikumiem.
Katram darba aizsardzības speciālistam, vismaz vecākajiem darba aizsardzības speciālistiem būtu jābūt arī personīgajam zīmogam ar sertifikāta numuru (kā tas ir ārstiem, būvuzraugiem u.c.), kas arī būtu apliecinājums speciālista kompetencei un arī paaugstinātu šo speciālistu atbildību.

Darba aizsardzības institūts ir kompetenta institūcija, kas darbojas tirgū jau kopš 2006.gada. Ja meklējat uzticamu sadarbības partneri, kas spēs nodrošināt kvalitāti un individuālu pieeju darba aizsardzības un ugunsdrošības jomā, sazinieties ar mums!

Lai ietaupītu Jūsu laiku un finanšu resursus, uzticiet profesionāļiem veikt Jūsu organizācijas Darba aizsardzības sistēmas auditu, darba vides risku novērtējumu u.c. darba aizsardzības pakalpojumus.

Par vienotām prasībām darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanā

Darba aizsardzības likums nosaka, ka uzņēmums var piemērot darba vides riska novērtēšanai metodi un standartus, kas atbilst uzņēmuma tehniskajiem un ekonomiskajiem resursiem, komercdarbības veidam un darba apstākļiem. Tas pats attiecas uz kompetentām institūcijām un speciālistiem, kas sniedz pakalpojumus darba aizsardzībā. Pēc šiem pašiem nosacījumiem būtu jāvadās gan kontrolējošām institūcijām, sertifikācijas institūcijām un arī pašiem uzņēmējiem – pakalpojuma pircējiem. Likumdošana pieļauj ļoti brīvu interpretāciju darba aizsardzības normatīvo aktu izpildē un līdz ar to parādās, gan daudz interesantu normatīvo aktu interpretāciju, gan dažāda līmeņa izpratne par normatīvo aktu pielietošanu un vajadzīgo dokumentu izstrādi. Protams ir definēts , kas jāveic, kādi saraksti jāsagatavo, bet kā jau minēju interpretācijas ir ļoti dažādas. Es teiktu nav skaidri definēti spēles noteikumi. Kompetentās institūcijas veic savu darbu atbilstoši savai izpratnei, pārbaudošās institūcijas inspektors savai izpratnei, sertifikācijas institūcijas savai izpratnei un visbeidzot uzņēmējs no tā visa nesaprot neko. Pat vairāk – izdari tā, lai neviens te nevarētu piesieties, jo es no tā visa nesaprotu neko.

Ir nepieciešams izstrādāt un pieņemt dokumentu, kas būtu saprotams un izpildāms visām četrām manis pieminētām pusēm. Piezīme, ka šāds dokuments, kas nosaukts par „Kompetento institūciju un kompetento speciālistu prakses standartu” jau tiek izstrādāts, bet svarīgi, lai šis dokuments būtu akceptēts no visām ieinteresētajām pusēm. Šāds dokuments noteiktu, kas tad ir jādara, kādi dokumenti jāizstrādā, kādas darbības jāveic un, lai visiem būtu skaidrs, ko nozīmē likumdošanā prasītās darba aizsardzības sistēmas darbība un kādi dokumenti to apliecina. Šis dokuments arī izslēgtu interpretācijas iespējas un arī būtu par pamatu kompetento institūciju sertificēšanas procesam, nevis, kā tas notiek šodien, ka sertificēšana notiek pēc ISO-9000 standarta un pēc bieži mainīgiem MK noteikumiem. Formāli, atkārtota sertificēšana taču jāveic kā tikko izmainās noteikumi. Prakses standarts to novērstu un arī uzņēmējam būtu skaidrs kādus pakalpojumus un kādā apmērā prasīt no kompetentās institūcijas un kompetentā speciālista. Noteiktu arī kādi pienākumi ir uzņēmējam, kas šo pakalpojumu pērk.

Par finansējumu darba aizsardzībā un KI neatkarību

DA likums nosaka:

• Darba devējam ir pienākums nodrošināt darba aizsardzības sistēmas darbību uzņēmumā.
• Ar darba aizsardzību saistītos izdevumus sedz darba devējs, kā arī likumā noteiktajā kārtībā — no darba negadījumu speciālā budžeta.
• Uzņēmumam ir pašam jāfinansē ar darba aizsardzību saistītos izdevumus tādā apmērā, lai nodrošinātu minimālās normatīvo aktu prasību izpildi.

MK Nr.723. nosaka:

• Kompetentais speciālists un kompetentā institūcija nodrošina, lai darba vides riska pārbaužu un novērtēšanas rezultāti būtu objektīvi un neatkarīgi no jebkādas ietekmes, it īpaši finansiālas, kas var ietekmēt pārbaudes vai novērtējuma rezultātus.

Patreizējā situācijā KI ir pilnībā atkarīga no pasūtītāja. Ja KI savos novērtējumos ieliks visus nepieciešamos pasākumus, ko nosaka normatīvie akti un pieprasīs to izpildi, tad KI riskē pazaudēt šo klientu. Normatīvo aktu prasības ir praktiski neizpildāmas. Var runāt par izpildi tikai kaut kādā saprātīgā apjomā. Tajā pat laikā KI nes pilnu atbildību par savu darbu, bet KI nav nekādu iespēju iespaidot uzņēmuma vadību, lai tā veiktu paredzētos pasākumus. Arī strīdus gadījumā ar VDI, tiesas lēmumi vienmēr ir par labu VDI, neskatoties, lai cik aplami būtu inspektora rīkojumi. Līdz ar to KI ir nostādītas neapskaužamā situācijā – ja strādās pilnībā atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ieliekot risku novērtējumos un pasākumos visu, ko prasa normatīvie akti, tad pazaudēs klientu. Ja ies klienta pavadā, tad lielas iespējas dabūt administratīvo sodu par nekvalitatīvu darbu.

Kur ir izeja! Panākt KI neatkarību no pasūtītāja, izmainot KI darba finansējumu. Labs piemērs bija, kad ESF ietvaros tika veikta risku faktoru novērtēšana, kas nodrošināja darbu izpildi un KI savā darbā bija pilnībā neatkarīga no uzņēmuma, kurā veica šo novērtējumu un izstrādāja nepieciešamos pasākumus. Šajā projekta piedalījās daudzi uzņēmumi un daudziem tā bija pirmā(!) nopietnā iepazīšanās ar darba aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildi. Arī pētījums, ko veica Stradiņu universitāte (?) apliecina, ka daudzi uzņēmēji nemaz nezina, kas ir darba aizsardzības sistēma uzņēmumā, no kā tā sastāv, kas jādara (skat. Iepriekšējo sadaļu). Šī projekta ietvaros kaut daļa uzņēmēju par to uzzināja.

Piedāvāju izveidot tādu KI darbu apmaksas sistēmu, kas nodrošinātu KI neatkarību no pasūtītāja un vienlaicīgi nodrošinātu, ka katrs uzņēmums būtu ieinteresēts, lai uzņēmumā būtu sakārtota darba aizsardzības sistēma. Finansējums varētu sastāvēt no vairākām daļām, kur naudas plūsma tiktu savākta „Darba drošības” fondā, kuru pārvaldītu (administrētu) izvēlētas apdrošināšanas kompānijas. Uzņēmumiem, kas strādā bīstamajās nozarēs tiktu noteikta obligāta darbinieku nelaimes gadījumu apdrošināšana un daļa no šī naudas ieplūstu šajā fondā un no šī fonda apmaksātu KI pakalpojumus uzņēmumiem. Otra daļa naudas tiktu iepludināta šajā fonda no uzņēmumu maksātā sociālā nodokļa maksājumiem, līdzīgi, ka atskaitījumi darba negadījumu speciālajā budžetā, darbiniekiem, kas cietuši nelaimes gadījumos. Tā varētu būt pat daļa no šiem atskaitījumiem. Trešais finansējuma avots varētu būt iespējamās naudas no ESF.

Fonda vadība saņem pieprasījumu no uzņēmuma un izvēlas (ja uzņēmums pats nav norādījis) KI, kas veiks darbus uzņēmumā. Var izstrādāt arī dažādus KI atlases kritērijus, lai izslēgtu iespējamos konfliktus. Ja ir izstrādātas vienotas prasības (skat. 2. sadaļu), tad arī KI maiņa uzņēmumā lielas izmaiņas neieviesīs.

Šāds KI finansējuma modelis nodrošinātu, ka KI vairs nav atkarīga no pasūtītāja, bet savukārt uzņēmums būtu ieinteresēts, lai KI strādātu uzņēmumā, jo uzņēmums jau maksā par KI darbu, veicot apdrošināšanas prēmiju iemaksas un maksājot sociālo nodokli.

Autors: Jānis Saulītis

Profesionālais maģistra grāds darba aizsardzībā

2012.gads

Mēdz teikt, ka paēdis cilvēks ir laimīgs cilvēks. Bet vai ar pilnu vēderu vien būs gana arī darba vietā? Visdrīzāk, nebūs gan. Tikai tāds darbinieks, par kuru darba devējs rūpējas, jutīsies labi un spēs veltīt visu savu enerģiju darba pienākumu veikšanai un jaunu ideju radīšanai. Un rūpes par darbinieku ietver arī drošību darba vietā. To, kādas ir likumā noteiktās darba aizsardzības prasības, kādi ir darba devēja pienākumi un kā panākt, lai darba aizsardzības principi darbojas arī realitātē, uzziniet raksta turpinājumā.

Drošības stūrakmeņi

Darba aizsardzības likums paredz, ka drošībai darba vidē ir jābūt izvērtētai atbilstoši uzņēmuma specifikai, tai jābūt dokumentētai, strukturētai un regulāri atjauninātai. Darba drošības pirmais stūrakmens ir godprātīgs un apzinīgs darba devējs. Darba devēja pienākumi attiecībā uz darba aizsardzību ir šādi:

1. nodrošināt darba vides iekšējo uzraudzību, tostarp risku izvērtēšanu un to dokumentēšanu;
2. izveidot darba aizsardzības organizatorisko struktūru (atkarībā no darbinieku skaita pašam uzņemties darba aizsardzības speciālista pienākumus vai norīkot uzņēmumā vienu vai vairākus atbildīgos par darba aizsardzību);
3. iesaistīt darbiniekus darba aizsardzības uzlabošanā.

Tātad būtībā darba devēja uzdevums ir apzināt iespējamos darba vides riskus, fiksēt tos rakstiskā veidā un rūpēties, lai visi uzņēmuma darbinieki būtu informēti par darba vides riskiem un instruēti, kā no tiem izvairīties un kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Novērtējot darba vides riskus, ir:

• jāizvērtē to apjoms un raksturs atbilstoši uzņēmuma darbības veidam;
• jāņem vērā galvenie faktori, kas var radīt riskus:
  • specifisks darba aprīkojums;
  • darba vides iekārtojums;
  • dažādu vides faktoru iedarbība (ķīmisko, bioloģisko, fizikālo, fizisko un psiholoģisko);
  • nepietiekama darbinieku instruēšana un profesionālā sagatavotība;
• jānosaka nepieciešamie aizsardzības pasākumi.

Otrs darba aizsardzības stūrakmens ir komunikācija ar uzņēmuma darbiniekiem. Lai spētu izveidot un uzturēt drošus darba apstākļus, darba devējam ir jākonsultējas ar darbiniekiem un jānodrošina iespēja piedalīties ar darba aizsardzību saistītu jautājumu lemšanā. Tāpat darbiniekiem ir jābūt pieejamai informācijai par risku novērtējuma rezultātiem, noteiktajiem un īstenotajiem darba aizsardzības pasākumiem, rīcību, notiekot nelaimes gadījumam, arodslimībām un citiem darba aizsardzības jautājumiem.

Svarīgi atcerēties, ka arī darbiniekiem ir pienākums aktīvi iesaistīties drošas darba vides veicināšanā, apmeklēt darba devēja norādītās apmācības un raudzīties, lai personiskā rīcība neapdraud savu vai citu darbinieku drošību.

Kā izveidot un uzturēt drošu darba vidi?

Darba aizsardzības prasības ir augstas, un ne velti – drošībai vienmēr jābūt pirmajā vietā! Tomēr, raugoties no organizatoriskā viedokļa, pilnīgas darba aizsardzības nodrošināšana ir sarežģīts process. Lai varētu izstrādāt instruktāžas un citu dokumentāciju un instruēt darbiniekus, ir nepieciešama atbilstoša izglītība:

• Izglītības un zinātnes ministrijas akreditētās augstākās profesionālās izglītības studiju programmas atbilstoši profesiju standartiem “Darba aizsardzības speciālists” vai “Darba aizsardzības vecākais speciālists” vai
• IZM licencētās profesionālās pilnveides izglītības programmas, kuras īsteno akreditētas izglītības iestādes.

Jebkurš darba devējs var iegūt šo izglītību pats vai norīkot atbildīgo darbinieku, taču, taupot laiku un enerģiju, šim nolūkam var piesaistīt kompetentu institūciju – kā piemēram Darba aizsardzības institūtu, kas piedāvā gan darba vides riska novērtējumu, gan darba vides iekšējo uzraudzību, gan instruktāžu darba aizsardzībā.

Darba aizsardzības instruktāžas e-apmācības

Darba aizsardzības instruktāža ir jānoklausās ikvienam uzņēmuma darbiniekam, jo tā ir liela daļa no veiksmīga drošas darba vides veicināšanas procesa. Tomēr nereti darba devējs saskaras ar dažādiem traucēkļiem, piemēram:

• ir sarežģīti sapulcināt vienkopus visus darbiniekus, nepārtraucot uzņēmuma darbību;
• ja darbu uzsāk jauns darbinieks, viņam ir jāsaņem pilna darba aizsardzības instruktāža;
• vadītājam nepietiek laika pienācīgi sagatavoties, lai novadītu instruktāžu, vai izstrādātais apmācību materiāls ir novecojis;
• instruktāžas tiek uzskatītas par birokrātiskām procedūrām, tās nav interesantas, un rezultātā darbinieki nezina, kā rīkoties nelaimes gadījumā.

Lai atvieglotu šo procesu un ļautu vadītājam nodarboties ar citiem uzņēmumam svarīgiem jautājumiem, Darba aizsardzības institūts ir izstrādājis un piedāvā inovatīvu darba instruktāžas risinājumu – e-apmācības.

E-apmācības piedāvā darbiniekam noklausīties instruktāžu tiešsaistē sev ērtā laikā. Apmācību saturs sadalīts četros blokos:

1. darba aizsardzības situācijas raksturojums Latvijā;
2. darba devēja pienākumi;
3. darbinieka tiesības un pienākumi;
4. rīcība, notiekot nelaimes gadījumam darbā.

E-apmācību saturs ir veidots tā, lai tas būtu viegli uztverams (piemēram, iekļaujot video), aktuāls un normatīvo aktu prasībām atbilstošs un instruktāžas noklausīšanās neaizņemtu pārāk daudz laika (apmēram 30–45 minūtes). Papildus Darba aizsardzības institūts nodrošina personalizētu saturu – katram nodarbinātajam apmācību materiāls attiecas uz viņa amata/profesijas grupas raksturojošiem riskiem.

Izvēloties sadarbību ar Darba aizsardzības institūtu darbinieks, gan darba devējs iegūst vairākas priekšrocības:

• iespēju noklausīties darba aizsardzības instruktāžu sev vēlamā laikā;
• iespēju mācīties no labāko darba aizsardzības ekspertu veidotiem materiāliem;
• atgādinājumus par nepieciešamību atkārtot instruktāžu vai izmaiņām likumdošanā;
• individuāli sagatavotu informāciju atbilstoši uzņēmuma vajadzībām;
• garantiju, ka darbinieks nav klausījies e-apmācības “pa ausu galam”, jo instruktāžas noslēgumā ir tests, lai apliecinātu iegūtās zināšanas;
• sakārtotu dokumentāciju – nokārtojot testu, darbinieks saņem uzaicinājumu parakstīt žurnālu.

Veltiet laiku uzņēmuma attīstībai un ļaujiet par darba aizsardzību rūpēties Darba aizsardzības institūta speciālistu komandai – uzņēmumam ar pieredzi kopš 2002.gada.

Mūsdienās ugunsdrošības sistēmām ir jābūt jebkurā uzņēmumā vai iestādē, lai tās spētu pienācīgi funkcionēt. Ja šo sistēmu nav vai tās nestrādā pietiekami labi, uzņēmums var ne tikai saņemt administratīvo sodu, bet arī apdraudēt darbinieku veselību un dzīvību.

Ugunsdrošības sistēmu ierīkošana var izglābt desmitiem vai pat simtiem cilvēku dzīvības. Turpiniet lasīt rakstu, un Jūs uzzināsiet, kādi ir obligātie drošības pasākumi, kāpēc tie jāievēro un pie kā var novest to ignorēšana.

Cilvēku vieglprātība un tās traģiskās sekas

Izstrādātie ugunsdrošības noteikumi nosaka dažādas prasības, kas ir jāievēro gan fiziskajām, gan juridiskajām personām, neatkarīgi no objekta lieluma un atrašanās vietas. Šo noteikumu ievērošana veicina ugunsgrēka gadījumu novēršanu, kā arī sekmīgu tā dzēšanu.

Diemžēl nereti par šiem noteikumiem sāk domāt vien tad, kad uzzina par traģiskām uguns nelaimēm citur vai kad nelaime jau ir notikusi ar pašu. Bieži vien šīs lielās traģēdijas izraisa sīkumi vai šķietami nelieli ugunsdrošības normu pārkāpumi, un nereti — elementāra neuzmanība.

Piemēri no dzīves, kad nav ievēroti drošības noteikumi

• Oktobrī notika traģēdija Saulkrastu novada dzīvojamā mājā, kad tajā uzsprāga pagrabā uzglabātā pirotehnika. Rezultātā bojā gāja 5 cilvēki, tai skaitā, nepilngadīgs bērns. Bet kas tad īsti izraisīja šo nelaimi? Atbilde ir vienkārša! Nelikumīga pirotehnikas izstrādājumu un dažādu citu sprādzienbīstamu vielu uzglabāšana vietā, kas nav tam paredzēta un ir pretrunā ar visiem drošības pasākumiem.
• Veikala Maxima traģēdija, kas prasīja vairāk nekā 50 cilvēku dzīvības. Protams, primāri traģēdijā vainojami būvniecības noteikumu pārkāpumi. Tomēr paliek neatbildēts jautājums — kāpēc pēc vairākkārtējām ugunsdrošības signalizāciju skaņām un aicinājuma evakuēties tas netika darīts? Kāpēc, neskatoties uz pašu cilvēku vieglprātību, tos nepiespieda doties ārā no veikala? Vai tiešām vajadzēja notikt kaut kam tādam, lai liela daļa uzņēmumu pārskatītu savus darba drošības nolikumus un evakuācijas plānus?

Pat neskatoties uz šīm traģēdijām, Latvijā dažkārt mēdz būt pat 20 un vairāk ugunsgrēki dienā. Darba inspekcijas apkopotie dati par negadījumiem darbā (ne tikai ugunsgrēkiem) liecina, ka darbavietā cietušo skaits ik gadu palielinās.
Lai arī statistika nav iepriecinoša, izskatās, ka pat tas nespēj likt cilvēkiem aizdomāties par savu un līdzcilvēku drošību gan mājās, gan darbā.

Darba drošība uzņēmumos — vai tā pastāv?

Jebkuram uzņēmumam ir jāatbilst ugunsdrošības un darba aizsardzības prasībām.

Ir jāveic darbinieku ugunsdrošības instruktāža, un arī pašam telpu plānojumam ir jābūt tādam, lai nelaimes gadījumā cilvēki varētu bez grūtībām evakuēties.

Teju jebkurš darba līgums ietver punktu, ka darba devējs ir atbildīgs par darbinieka darba vietas atbilstību darba aizsardzības, drošības tehnikas, elektrodrošības un ugunsdrošības noteikumiem, kā arī par darbinieku apmācību un zināšanu kontroli augstākminētajos jautājumos.

Bet kas ir realitātē?

Realitātē diemžēl daži uzņēmumu vadītāji pret darba drošību savā birojā izturas formāli. Dažkārt birojā tiek uzstādīta pati lētākā drošības sistēma ar mērķi, lai tikai drošības dienesti liek mierā. Varētu likties, ka kāre pēc lielākas uzņēmuma peļņas un ietaupījumiem uz izmaksām, ir daudz lielāka nekā darba drošība un līdzcilvēku drošība.

Darba aizsardzības pasākumi

Par vir atbildīgs ikviens uzņēmuma vadītājs, kas nodarbina kaut vienu darbinieku. Turklāt šīs darba drošība jāievēro ne tikai uzņēmumos, bet arī dažādās iestādēs un citās sabiedriskās organizācijās.

Taču ir jāatceras, ka šie darba aizsardzības pasākumi ir dažādi un tiek izstrādāti atkarībā no uzņēmuma vai iestādes darbības virziena.

Mūsdienās sakārtot darba aizsardzību uzņēmumā nav pārlieku sarežģīti, jo ir vairāki uzņēmumi, kas piedāvā gan izstrādāt atbilstošus normatīvos aktus, gan veikt darbinieku apmācību par darba aizsardzību. Uzņēmumos, kur ir mazs darbinieku skaits (līdz 10 darbiniekiem), darba devējs pats var iziet darba aizsardzības speciālista apmācību un organizēt nepieciešamo pasākumu plānu.

Tomēr, ja kaut kādu iemeslu dēļ uzņēmumā pastāv noteikti ierobežojumi, lai to īstenotu, tad ir iespējams piesaistīt kompetentu institūciju vai speciālistu, kas palīdzēs izveidot darba aizsardzības sistēmu, un tā būs pielāgota tieši konkrētam uzņēmumam.

Uztici darba drošību savā darba vietā Darba aizsardzības institūta speciālistiem

Mūsu valsts normatīvie akti nosaka, ka visiem uzņēmumiem ir jāizstrādā darba aizsardzības pasākumu plāns. Un, ja nav pietiekamu cilvēkresursu, lai atsevišķu darbinieku norīkotu par darba drošības speciālistu, ir vērts padomāt par kompetentas institūcijas piesaisti. Ārpakalpojums ir krietni lētāks par sodiem, nekā tad, ja nākas maksāt par konstatētiem darba aizsardzības pārkāpumiem.

Viens no šādiem uzņēmumiem, kas var palīdzēt sakārtot darba aizsardzības un ugunsdrošības jautājumus, ir Darba aizsardzības institūts.

SIA „Darba aizsardzības institūts” tirgū darbojas kopš 2002.gada. Tas izmanto uzņēmuma darbinieku ilggadējo pieredzi un plašo informācijas bāzi darba aizsardzības un kvalitātes vadības sistēmu izveidošanā gan lielos, gan arī mazos uzņēmumos.
SIA „Darba aizsardzības institūts” klientu sarakstā ir uzņēmumi visdažādākajās darbības nozarēs – celtniecība, kokapstrāde, metālapstrāde, pārtikas rūpniecība, loģistikas uzņēmumi, naftas ķīmijas uzņēmumi, tekstilrūpniecības uzņēmumi, autoservisa uzņēmumi u.c.. Strādājam arī nozarē, kas līdz šim republikā ir maz aptverta – lauksaimnieciskā ražošana, kas sevī ietver zemkopību, augkopību, siltumnīcu saimniecību, lopkopību, zvērkopību, lauku mehanizāciju, lauku ķīmisko apstrādi u.c. darbības ar ko raksturīga lauksaimnieciskā ražošana. Sniedzam pakalpojumus visā Latvijas teritorijā.

Uzņēmums strādā pēc projektu vadības principa, kas nozīmē, ka no vairāk kā 25 darba aizsardzības speciālistiem projektu izpildē tiek piesaistīti speciālisti, kam ir vismaz viena augstākā izglītība attiecīgajā nozarē un tiešā profesionālā darbība saistīta ar izvēlēto nozari. Uzņēmumā četrpadsmit projektu vadītājiem papildus iegūtajai augstākajai izglītībai izvēlētajā nozarē ir augstākā profesionālā izglītība darba aizsardzībā. Uzņēmumā projektos iesaistīti seši projektu vadītāji, kas ir ieguvuši arī profesionālā maģistra grādu darba aizsardzībā.

Rūpēties par ugunsdrošību un darba aizsardzību ir Darba aizsardzības institūta speciālistiem ir ikdiena. Atcerieties, ka darba drošība ir būtisks faktors, un uzticiet to profesionāļiem. Domājiet par savu drošību savlaicīgi un vislabāk — tieši tagad!

Darba aizsardzības institūts ir uzņēmums, kas kompetentas institūcijas statusu ir ieguvis 2006.gadā. Ja meklējat uzticamu sadarbības partneri, kas spēs nodrošināt kvalitāti un individuālu pieeju darba aizsardzības un ugunsdrošības jomā, sazinieties ar mums!